18.01.2018. 5:48
   

Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klostera vēsture

Otrdien, 9. janvārī plkst. 14.00 Latgales Kultūrvēstures muzejā (Atbrīvošanas alejā 102) notiks tradicionālā Vēstures mirkļu pietura, kura šoreiz veltīta tematam “Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klostera vēsture”.

Māte Olga vidū, Jaunaglona, 1928. gads. (Foto no Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregācijas arhīva)

Pagājušajā gadā Vēstures mirkļu pieturu ciklu noslēdzām un jaunajā gadā iesāksim ar garīgu tēmu. Janvāri veltīsim viena klostera vēsturei.

Klosteris. Cik daudz patiesībā mēs par to zinām? Lielākajai daļai tas asociējas ar seniem laikiem, noslēgtu vidi, noslēpumainību…

1844. gadā Vācijas pilsētā Āhenē Klāra Feija nodibināja Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu kongregāciju. Kad Klārai bija 11 gadi, viņa reiz redzēja sapni, kurā iet pa Āheni un sastop mazu, trūcīgi ģērbtu puisēnu. Viņa vēlas puisēnam dot ziedojumu, bet viņš pateikdamies saka: “Man ir vēl daudzi nabadzīgi brāļi”. Klāra jautā, kur viņš dzīvo, un zēns norāda uz debesīm. “Kā tevi sauc?” – “Esmu nabadzīgais Bērns Jēzus,” atbild puisēns.

Ar laiku kongregācija izplatījās 13 zemēs. Pirms 90 gadiem, 1927. gadā pēc arhibīskapa Antonija Springoviča aicinājuma, māte Olga Koha no Austrijas Jaunaglonā nodibināja pirmo Nabadzīgā Bērna Jēzus māsu klosteri Latvijā. Šodien darbojas četras klostera filiāles, viena no tām Rēzeknē.

Vēstures mirkļu pieturā māsa Klāra PIJ, Kalvāne stāstīs par klostera vēsturi, uzzināsim, cik ilgi tas darbojas Rēzeknē, iepazīsim kongregācijas māsu harizmu un garīgumu.

Gaidīsim visus interesentus!

Ieeja pasākumā – skolēniem, studentiem 0,80 eiro, pieaugušajiem – 1,50 eiro

Anna Līpenīte, Latgales Kultūrvēstures muzeja Kultūrvēstures nodaļas vadītāja

03.01.2018. 13:53 Ziņa ievietota pirms 15 d.


Sūtīt komentāru

Komentāri tiek publicēti tuvāko darbadienu laikā. Rupjus, neētiskus, cilvēka godu un cieņu aizskarošus, rasu un nāciju naidu veicinošus ziņojumus, kā arī ziņojumus, kas satur reklāmu vai nav par attiecīgo tēmu, nepublicējam. Pie ziņas ir redzami visi publicētie komentāri - gan latviešu, gan krievu valodas sadaļā.


 
© 2018 Rēzeknes pilsētas dome | Pēdējās izmaiņas: 16.12.2016