Sākumlapa / Par Rēzekni / Rēzeknes vēsture
27.09.2017. 0:40
   

Foto no Latgales kultūrvēstures muzeja arhīva

Skats no tilta uz upi.
Skats no tilta uz upi.
Vecticībnieku lūgšanu nams.
Vecticībnieku lūgšanu nams.
Pilsdrupas ar skatu uz baznīcu.
Pilsdrupas ar skatu uz baznīcu.
Pasta ēka.
Pasta ēka.
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts.
Rēzeknes Valsts skolotāju institūts.

Rēzeknes vēsture

Vēsturnieki apgalvo, ka paugurainais apvidus upes līkumā bija apdzīvots jau sirmā senatnē. No 13. līdz 16. gs. pašreizējā Rēzeknes teritorija bija Livonijas valsts pils novada centrs. Pirmo reizi rakstos mūsu pilsēta minēta 1285. gadā ar nosaukumu „Rositten”.

No 1582. gada Rēzekne bija Polijas – Lietuvas kņazistes sastāvā. 1772. gadā pēc Polijas pirmās dalīšanas Rēzekne kļuva par Krievijas impērijas daļu. Apriņķa pilsētas tiesības piešķirtas 1773. gadā. 1778. gadā Krievijas imperatore Katrīna II apstiprināja pilsētas ģerboni un ģenerālplānu, ko dzīvē īstenot tomēr neizdevās.

Sākotnēji Režica bija Pleskavas guberņas sastāvā, 1777. gadā tā nokļuva Polockas guberņas sastāvā, bet 1802. gadā kļuva par vienu no Vitebskas guberņas apriņķa centriem.

Rēzeknes attīstību būtiski ietekmēja 1836. gadā šosejas Sanktpēterburga – Varšava būvniecība, bet vēlāk - 1860. gadā arī dzelzceļa līnijas Sanktpēterburga - Varšava būvniecība un 1904. gadā līnijas Ventspils – Ribinska būvniecība.

1917. gadā Latgales kongresā pieņemts vēsturisks lēmums par atdalīšanos no Vitebskas guberņas, lai pēc 300 gadus ilgas šķirtības Latgales, latvieši būtu viena tauta ar Kurzemes un Vidzemes latviešiem un lai kopīgi izveidotu neatkarīgu Latvijas valsti.

Brīvvalsts laikā Rēzekne bija apriņķa pilsēta, un 1939. gadā iedzīvotāju skaits tajā sasniedza 13,3 tūkstošus. Rēzeknieši galvenokārt strādāja nelielos rūpniecības un tirdzniecības uzņēmumos, kā arī dzelzceļa transporta jomā. Šajā laikā Rēzekne kļuva par Latgales novada kultūras centru.

Otrā pasaules kara laikā lielākā daļa sabiedrisko un dzīvojamo ēku Rēzeknē tika nopostītas, tāpēc pēc kara beigām nācās gandrīz pilnībā atjaunot kara sagrauto pilsētu. Tomēr vienā no vecākajām Rēzeknes ielām – Latgales ielā – līdz šim saglabājusies daļa vēsturisko celtņu. Līdzās katedrālei atrodas 1780. gadā būvētā bijusī valsts iestāžu ēka. Mūsdienās celtne pieder Rēzeknes–Aglonas diecēzei un tajā atrodas Rēzeknes Katoļu pamatskola.

19.–20. gs. mijā Rēzeknei senatnē raksturīgas būves no sarkanajiem ķieģeļiem. Daļa no tām saglabājusies pat pēc 20. gs. vētrainajiem notikumiem, piemēram, pilsētas senākā aptieka „Ērgļa aptieka”, kas atrodas Latgales ielā 41 (būvēta 1882. gadā); divstāvu māja Latgales ielā 28 (Rēzeknes vecticībnieku kapu draudzes īpašums); mājas Atbrīvošanas alejā 92 un 94, kā arī dažas citas.

Pēc Otrā pasaules kara beigām Rēzekne sāka veidoties par nozīmīgu reģiona rūpniecības centru. 1957. gadā uzbūvēts "Rēzeknes piena konservu kombināts", pēc pieciem gadiem ekspluatācijā nodota "Rēzeknes slaukšanas iekārtu rūpnīca", 1971. gadā ar pirmo veikumu iepriecināja "Rēzeknes elektrobūvinstrumentu rūpnīca".

Rēzekne var lepoties ar tādām rūpniecības nozarēm kā mašīnbūve un kokapstrāde. Tā ir nozīmīgs dzelzceļa un autotransporta mezgls, vārti starp Austrumiem un Rietumiem.

Šodien Rēzekne ir Latgales kultūras un izglītības centrs. Tā ir daudznacionāla pilsēta, kurā dzirdamas daudzas valodas un te draudzīgi sadzīvo dažādu tautību pārstāvji. Rēzekne ir pilsēta, kurā cilvēki dzīvo ar ticību sirdī un, iespējams, tāpēc Rēzeknei raksturīgas dzidrās baznīcas zvanu skaņas…

Rēzekne ir pilsēta, kurai nepārspējamu šarmu sniedz sirmā senatnīguma un progresīvās šodienas mijiedarbība. Rēzekne ir pilsēta Latgales sirdī!

 
© 2017 Rēzeknes pilsētas dome | Pēdējās izmaiņas: 20.08.2009