Iespieddarbi par Rēzekni

• Ceļvedis tūristiem pa Rēzekni ar apkārtnes tūrisma maršrutiem.
• Pirmais izdevums – Iekšlietu ministrijas tūrisma birojā (1936. gads), otrais– Latgales Kultūras centra izdevniecībā (1995. gads, redaktore Valentīna Unda, māksliniece Lūcija Gadzina; metiens - 3000 eksemplāru latviešu valodā).

Ceļvedī ietverti galvenie fakti par Latgales un Rēzeknes vēsturi (K. L. Vanaga „Skaistā Latgale aicina”) un plaši aprakstīti daži maršruti pa Rēzekni, tās apkārtni un Latgali (F. Svikša „Rēzeknes tuvējā apkārtne”, J. Zaķa „Tūrisma maršruti no Rēzeknes” un F. Svikša un G. Gorsberga „Rēzekne tūristu apskatā”).
Lasītāja ērtībai otrajā ceļveža izdevumā norādīti ielu nosaukumi, viesnīcu, kafejnīcu un veikalu adreses 1995. gadā. Izdevumā apkopoti vairāki interesanti fakti par būvniecības darbu apjomiem Rēzeknē pagājušā gadsimta 30. gados.

• Rīga, izdevniecība "Liesma", 1964. gads.
• D. Gedzjuna krāsainās fotogrāfijas.
• Latviešu, krievu, vācu un angļu valodā.

Tas ir 16 krāsainu atklātnīšu komplekts par Rēzekni, kam ir īpaša vērtība, jo komplektā ir retas pilsētas fotogrāfijas no 1964. gada. Piemēram, var redzēt, kā agrāk izskatījās universālveikala „Rēzekne” ēka, jaunās mājas 1.Maija ielā (tagad Atbrīvošanas alejā), kinoteātris „Rēzekne” (tagad Nacionālo biedrību kultūras nams), viesnīca „Latgale” (tagad viesnīca „Kolonna Hotel Rēzekne”).

• Autors – Napoleons Rudko.
• Rīga, izdevniecība „Liesma”, 1974. gads.
• Mākslinieciskais noformējums – V. Nasonovs.
• Foto – J. Eglītis un N. Rudko.
• Krievu un latviešu valodā.

Ievērojama grāmatas daļa veltīta revolūcijas cīņu, partizāņu kustības aprakstam. Tomēr grāmatas vērtība slēpjas skrupulozā pilsētas uzņēmumu uzskaitījumā pagājušā gadsimta 70. gados. Interesantas ir to laiku fotogrāfijas, piemēram, kafejnīcas „Rēzna” interjers vai pasta jaunā ēka. Grāmatā sniegti interesanti un maz zināmi fakti (piemēram, 1959. gadā pilsētā bija tikai 620 telefoni, bet 1971. gadā to skaits pārsniedza 3000).

• Autors – Antons Kūkojs.
• Rīga, izdevniecība „Avots”, 1985. gads.
• Redaktors – J. Kravale.
• Aleksandra Stankeviča mākslinieciskais noformējums.
• Metiens - 10 000 eksemplāru.
• Latviešu valodā.

Grāmata veltīta Rēzeknes 700 gadu jubilejai. Tajā ir plaša informācija par pilsētas vēsturi, tās revolucionāro pagātni. Īpaša uzmanība veltīta 20. gs. 80. gadu Rēzeknes aprakstam (lielākie uzņēmumi, darba rādītāji, tautsaimniecības sasniegumi, kultūras attīstība). Grāmatā sniegta informācija par vairākiem populāriem pilsētniekiem – muzikantiem, skolotājiem, māksliniekiem, keramiķiem, ārstiem utt. Grāmatā ir interesantas melnbaltas bildes, kas atspoguļo pilsētas dzīvi 80. gados, piemēram, Latgales keramikas izstādes atklāšanu Maskavā 1982. gadā.

• Fotoalbums.
• Teksta autors – Uldis Vētra.
• Rīga, izdevniecība „Avots”, 1985. gads.
• Mākslinieks – Uldis Sosnovskis.
• Metiens - 20 000 eksemplāru.
• Latviešu un krievu valodā.

Fotoalbumā apkopotas enciklopēdiskas ziņas par apkārtnes ģeogrāfiju, sociāli-ekonomisko un politisko pilsētas dzīvi gadsimtu gaitā, par rūpniecības attīstību un lauksaimniecību padomju varas gados un par sasniegumiem izglītībā un kultūrā.
Albumā ir 20. gs. sākumā izdoto atklātnīšu reprodukcijas no Vladimira Nikonova kolekcijas. Ir arī daudzas fotogrāfijas ar pilsētas dabas skatiem dažādos gadalaikos. Vairākās fotogrāfijās redzami rūpniecības objekti. Atsevišķa nodaļa veltīta Latgales keramikai.

• Autors – Regīna Hahele.
• Rīga, izdevniecība „Avots”, 1985. gads.
• O. Melngalvja un J. Eglīša krāsainās fotogrāfijas.
• Mākslinieciskais noformējums – A. Kalnača.
• Metiens - 25 000 eksemplāru.
• Latviešu un krievu valodā.

Grāmata izdota Rēzeknes jubilejas gadā. Pirmajā nodaļā „Vēstures lappuses” apkopota informācija par pilsētas veidošanās un attīstības vēsturi no 9. gs. līdz 1944. gadam. Turklāt īpaša vērība veltīta revolucionārās kustības vēsturei un pagrīdes komunistisko un komjaunatnes organizāciju darbībai.
Otrā nodaļa veltīta pilsētas rūpniecības attīstībai, sniegta informācija par lielākajiem uzņēmumiem Rēzeknē (Slaukšanas iekārtu rūpnīca, Rēzeknes piena konservu kombināts, elektrobūvinstrumentu rūpnīca, graudu pārstrādes kombināts u.t.t.), būvniecības apjomiem 80. gadu sākumā. Izdevumā ir informācija par pilsētas izglītības iestādēm, lasāms arī Rēzeknes kultūras dzīves apskats.
Trešajā nodaļā apkopota informācija par Rēzeknes ievērojamākajām vietām un apskates maršrutiem. Te atrodams vairāku ekskursiju maršrutu apraksts mūsu pilsētas viesiem.

• Teksta autors un sastādītājs – Vladimirs Nikonovs.
• Rēzekne, izdevniecība „Avots”, 1986. gads.
• Grāmatas vāka autors – mākslinieks Pāvuls Ostapcevs.
• Metiens - 25 000 eksemplāru.
• Latviešu, krievu un angļu valodā.

1894. gadā pirmo reizi Krievijā bija izdotas ilustratīvas atklātnes, bet pagājušā gadsimta sākumā īpaši populāras kļuva skatu kartītes. Tolaik tika izdotas pirmās atklātnītes ar Režicas (Rēzeknes oficiālais nosaukums līdz 1920. gadam) skatiem. Komplektā ir 18 atklātnītes ar Rēzeknes skatu reprodukcijām. Tās sākotnēji (1902.–1916. gadā) izdeva vietējie un Maskavas izdevēji (atklātnītes no Vladimira Nikonova kolekcijas).

• Materialu krōjums par Latgolas atbreivōšonas pīminekli.
• Sastādītāja un komentāru autore – Irēna Vilčuka.
• Rēzekne, 1992. gads.
• Mākslinieks – Pēteris Gleizdāns.
• Metiens - 5000 eksemplāru.
• Latviešu un latgaliešu valodā.

Izdevumā apkopota informācija par pieminekļa „Vienoti Latvijai” izveidi un atjaunošanu. Liela daļa materiālu ir raksti, kas publicēti no 1930. līdz 1992. gadam avīzēs „Latgolas vōrds”, „Jaunō straume”, „Zīdūnis”, „Atpuhta”, „Daugavas Vēstnesis”, „Jaunais vōrds”, „Padomju Latvija”, „Rēzeknes Ziņas”, „Cīņa”, „Darba karogs”, „Mōras zeme”, „Rēzeknes Vēstis”, kā arī žurnālos „Katōļu Dzeive”, „Raksti un Māksla”).
Krājumā publicēti arī reti dokumenti par labākās pieminekļa skices konkursu un tā būvniecību, kā arī daudzas fotogrāfijas un pieminekļa skiču varianti. 

• Rīga, izdevniecība „Jāņa sēta”, 1995. gads.
• Izdots pēc Rēzeknes Domes pasūtījuma.
• Aleksandra Lebeda un Aleksandra Bondarenko fotogrāfijas.
• Latviešu un krievu valodā.

Bukletā „Rēzekne” atrodama pilsētas „vizītkarte”, sniegta informācija par klimatu, vēsturi, ievērojamākajām vietām, dievnamiem, pieminekļiem un atceres vietām, kā arī aprakstīta pilsētas dzīve, tās izglītības, kultūras un saimnieciskā dzīve. Informācija ir strukturēta un kodolīga.

• Autors – Aleksandrs Grodzickis, redaktors – Sergejs Družiņins, konsultants – Raimonds Olehno.
• Rēzekne, 1996. gads.
• Fotogrāfijas no A. Grodzicka un A. Smirnova personīgajiem arhīviem.
• Metiens - 2500 eksemplāru.
• Krievu valodā.

Vēsturisks skatījums uz pārdzīvoto un izdzīvoto, skats „no iekšpuses” ar notikumu vērotāju acīm – tas viss ir grāmatā, kuru izdevis rēzeknietis Aleksandrs Grodzickis. Tā nav strikti vēsturiski dokumentāla grāmata, bet gan pilsētas dzīves un likteņa subjektīvs vērtējums.
Kā norādīts grāmatas ievadā, A. Grodzicka atmiņu mozaīka palīdz saskatīt pilsētas iezīmes vēsturiski sociālā retrospektīvā, neļaujot zust bezjūtīgā laika okeānā.
Grāmatā publicētas retas Rēzeknes fotogrāfijas, kas fotografētas no televīzijas torņa 1962. gadā.

• Teksta autore – Iveta Graudiņa, sastādītāja – Valentīna Deksne.
• Rīga, SIA „Apgāds Jāņa sēta”, 1996. gads.
• Dizains – Daina Salmiņa.
• Latgales tūrisma biznesa institūts.
• Latviešu, krievu un angļu valodā.

«Mēs vēlamies, lai Jūs iepazītu Rēzekni – lietišķu tikšanos centru, Rēzekni – studentu pilsētu, Rēzekni – vietu, kur norisinās starptautiski festivāli un konkursi. Tā ir Rēzekne, kuru nevar ielikt kabatā, bet kurai pieder mūsu sirds”.
Bukletā sniegta īsa informācija un ievietotas Rēzeknē ievērojamāko apskates objektu fotogrāfijas. Bukletā maz konkrētas informācijas, tomēr šis izdevums ir interesants ar savu dizainu un savdabīgo materiāla pasniegšanas stilu.

• Autors – Veronika Grišāne.
• Rēzekne, Latgaliešu kultūras centra izdevniecība, 1996. gads.
• Redaktore – Valentīna Unda.
• Metiens - 1000 eksemplāru.
• Latviešu valodā.

Grāmatas ievadā autore raksta, ka centusies izsekot medicīnas attīstībai Rēzeknē un Rēzeknes rajonā vēsturiskā griezumā – no 18. gs. beigām līdz 1990. gadam. Materiālu sistematizēšanā viņa saskārās ar mediķu traģiskajiem likteņiem. Veronika Grišāne uzskata, ka notikušo, turklāt visai traģiskus gadījumus, jāatstāj kā liecību nākamajām paaudzēm, jo terors nedrīkst atkārtoties. Grāmatā ir statistika, fakti, kā arī atmiņas par medicīnu un mediķiem Rēzeknē.

• Autors – Vladimirs Nikonovs.
• Rīga, izdevniecība „Zinātne”, 2000. gads.
• Redaktors – V. Kollegova.
• Mākslinieciskais redaktors – G. Krutojs.
• Krievu valodā.

Grāmatā apskatīta Rēzeknes pilsētas vēsture, kas veidojās kā ģeogrāfiskais, kultūras un satiksmes centrs Latgalē. Grāmatā aprakstīts laiks no 12. gadsimta līdz 20. gadsimta 20. gadiem, kad vietā, kur atrodas pilsēta, bija nostiprinājusies latgaļu pils.
Autors apskata plašu jautājumu loku: pilsētas ekonomiskā dzīve, pārvalde, pilsētbūvniecība, sabiedriskā un kultūras dzīve, izglītība un reliģija.
Ilustrācijai izmantotas pagājušā gadsimta sākuma fotogrāfijas no autora kolekcijas, kurā redzami dažādi pilsētas skati.

• Teksta autore – Anna Rancāne.
• Rīga, izdevniecība „Nacionālais apgāds”, 2002. gads.
• Izdots ar Rēzeknes Domes atbalstu.
• Metiens - 2000 eksemplāru.
• Projekta vadītāja – Skaidrīte Baltace.
• A. Eglīša fotogrāfijas.
• Māksliniece – Alda Zunde.
• Latviešu un angļu valodā.

Bagātīgi ilustrēta un krāšņa grāmata par Rēzeknes vēsturi un mūsdienām septiņos stāstos. Pirmais – „Rozes bagātību glabātāja” ir īss vēsturisks apskats. Otrais - „Dārzu, torņu un ūdeņu pilsēta” stāsta par Rēzekni kā ļoti senu, savdabīgu, zaļā rotā slīgstošu pilsētu, kurai ir ko rādīt viesiem. Trešajā - „Darbīgā Rēzekne” sniegta īsa informācija par tautsaimniecību, lielākajiem uzņēmumiem, Rēzeknes speciālās ekonomiskās zonas darbu 21. gs. pirmajos gados. „Rēzekne zinību kalnā” ir stāsts par sportu un izglītības sistēmu Rēzeknē, bet piektais stāsts „Rēzekne torņos, zvanos, tradīcijās” stāsta par pilsētas dažādajām kultūrām, to līdzās pastāvēšanu, tradīcijām un ticību. Sestais stāsts „Rēzekne krāsās un līnijās” - par keramiku, muzeju un mūsu māksliniekiem. Un visbeidzot, septītais stāsts „Rēzekne – nākotnes pilsēta” atklāj pilsētas nākotnes redzējumu.

• Rēzekne, SIA „Latgales druka”, 2004. gads.
• Izdevējs "Rēzeknes Dome".
• Projekta vadītāja – Marina Sokolova.
• Metiens - 3000 eksemplāru.
• Latviešu, krievu, angļu un vācu valodā.

Tas ir 16 atklātnīšu komplekts, kurās redzamas pilsētas ievērojamajās vietas (baznīcas, piemineklis „Vienoti Latvijai”, Mākslas nams, pilskalns), Rēzekne no putna lidojuma, Rēzeknes Augstskola, pilsētas Kultūras nams. Atklātnīšu komplekts papildināts ar īsu pilsētas aprakstu. Tajā iekļauti Rēzeknes fotogrāfu darbi, kas piedalījās Rēzeknes Domes konkursā par labāko Rēzeknes fotogrāfiju 2004. gadā.

• Autors – Aleksandrs Grodzickis.
• Rēzekne, SIA “Poligrāfserviss”, 2005 gads.
• Literārais redaktors – Daugavpils Universitātes profesors Leonīds Cilevičs.

Grāmatas varone – Rēzekne – autora dzimtā pilsēta. Grāmatā stāstīts par personībām, kas pārstāv dažādas etniskās, sociālās, profesionālās un vecuma grupas. Tuvplānā sniegti rēzekniešu – mecenāta-uzņēmēja Ivana Siņicina, zinātnieka-filologa un rakstnieka Jurija Tiņanova, rakstnieka Leonīda Noldes, inženiera Staņislava Kerbedza, gleznotāja Nikolaja Bogdanova-Beļska un mākslinieka Franciska Varslavāna portreti. Grāmatā publicētas vairākas retas fotogrāfijas no autora personīgā arhīva.

• Rēzekne, SIA „Latgales druka”, 2005. gads.
• Izdevējs – Rēzeknes Dome.
• Projekta vadītāja – Marina Sokolova.
• Metiens - 1000 eksemplāru.
• Latviešu, krievu un angļu valodā.

Izmantotas fotogrāfijas, kas piedalījās konkursos „Veltījums dzimtajai pilsētai” un „Neparastais ikdienišķajā Rēzeknē”, kā arī fotogrāfijas no Rēzeknes Domes arhīva. Bukleta „rozīnīte” ir bērnu zīmējumi, kas piedalījās Rēzeknes Domes konkursā „Neparastais ikdienišķajā Rēzeknē”.
Pilsēta tiek raksturota ar šādām devīzēm - „Mūžam vienota”; „Senā”; „Dievišķā”; „Pilsēta ar vēsturi”; „Vienmēr jauna”; „Ar atvērtu dvēseli”; „Lietišķā”, kas izmantotas bukleta sadaļu nosaukumiem.
Bukletā atrodama arī pilsētas karte, apkopota informācija par to, kur var ieturēt maltīti, atpūsties vai pārnakšņot.