Sākumlapa / Kultūra / Latgales Kultūrvēstures muzejs / Tautas lietišķās mākslas studija
18.01.2018. 5:40

Fotogrāfijas

Mākslas zinātnieks Jānis Pujāts (1925-1988). Foto no LKM krājuma
Latgales keramikas apvienības dalībnieki izstādē Rīgā, 20. gs. 80-tie gadi. Foto no LKM krājuma
A.Paulāna TLMS dalībnieki 2000. gadā. Foto no LKM krājuma
Anatolija Vituškina keramika.
Irēnas Baufales un Pētera Reinika ādas izstrādājumi.

Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studija

„Podniecība ir šīs dzīves būtiska sastāvdaļa, neaizstājama nepieciešamība. Meistars labi pazīst to dzīvi, ko apkalpo viņa darbi. Zina skarbo nepieciešamību, vajadzības, apjauš arī dzīves prasītās poētiskās piedevas. Tāpēc podnieka darinājums ir dziļi izprasts, izjusts. Formu loģiskums te iet roku rokā ar vienkāršību, koncentrētību, bet reizē tā ir sākotne emocionalitātei un izteiksmes spēkam.” (J.Pujāts „Latgales keramika”, 2002. gads, 25. lpp.).

Podniecība Latgalē ir unikāla amatniecības joma, jau sākot ar neolīta laika periodu, kad arheoloģiskie pētījumi uzrāda liecības par mūsu senču saimniecisko dzīvi un tās materiālo apliecinājumu mālā. Līdz pat 21. gadsimtam podniecība izgājusi dažādus līkloču ceļus, uzsvaru liekot te uz lietišķo pielietojumu, te akcentējot darinājuma dekorativitāti. Tomēr neskatoties ne uz ko Latgales keramikas trauku pamatā ir sainiecības trauku formas, kuras veidojušās vēsturiski un ciešā saistībā ar praktisko pielietojumu. Tā joprojām keramikā svarīgas ir vāraunieka, piena poda, ķērnes, sloiņīka, ļaka, pāroša trauku formas.

Tautas māksla, arī tās nozare podniecība, ir kolektīvas mākslinieciskas darbības veids. Tikai tad tā ir īsta un stipra, ja tās pamatā ir kolektīvās darbības pieredze. Šajā pieredzē cenšas ieklausīties un rast padomus ikviens atsevišķs tautas mākslas meistars, tā viņš stiprina sevi un arī tautas mākslas tradīcijas noturību. Veidojas tautas mākslas meistaru kopums - tradīcijas veidotājs un tālāknesējs.

Latgales Keramikas studija oficiāli tika nodibināta 1976. gadā, tā darbojās aktīvi pateicoties mākslas zinātnieka Jāņa Pujāta (1925-1988) ieinteresētībai un stratēģiskajam vadīšanas stilam pie Rēzeknes novadpētniecības muzeja. Organizācija apvienoja 42 Latgales keramiķus, 1986. gadā studijai piešķīra godpilno „tautas” studijas nosaukumu, organizācijā tolaik darbojās 19 Tautas Daiļamata meistari. Studija bija izvērsusi aktīvu un plašu izstāžu darbību, rūpējās par jaunu keramiķu piesaisti, studijas dalībnieki regulāri paaugstināja savu meistarību. Laikam ritot notika dažādas pārmaiņas, studijas vadītāju J.Pujātu nomainīja keramiķi Pēteris Iruks, Evalds Vasilevskis, vēlāk – Antons Kūkojs, Olga Deksne un Leonards Vincevičs.

1986. gadā studiju nolemj turpmāk dēvēt par Andreja Paulāna Tautas lietišķās mākslas studiju.

90-to sākumā sākās dažādi procesi valstī, kuri zināmā mērā ietekmēja arī keramiķu profesionālo darbību un studijas pastāvēšanu. Dažādu iemeslu dēļ šajā laika periodā notika vienotās keramiķu organizācijas sadalīšanās atsevišķās struktūrās, tādā veidā Latgales teritorijā darbojas vairākas keramiķu organizācijas – „A. Paulāna TLMS”, LKF kopa „Pūdnīku skūla”, „Rēzeknes apriņķa podnieki”, TLMS „Latgale” Daugavpilī.

A.Paulāna studijas keramiķiem ap 2000. gadu pievienojās citi lietišķās mākslas nozaru meistari, tādejādi patreiz studijā darbojās 13 keramiķi, 2 cietās ādas apstrādes meistari, viens koka virpotājs, viens kokgriezējs. Studijas dalībnieki ir pieredzējuši amata meistari, visiem ir savas darba telpas, kuras var apmeklēt iepriekš piesakoties un vienojoties par apmeklējuma laiku un apmaksas kārtību.

Studija ir atvērta organizācija, kura ir gatava sadarboties ar amata meistariem no citiem reģioniem, iesaistās republikas lietišķās mākslas norisēs, ko organizē Valsts Nemateriālās kultūras aģentūra, Tautas mākslas savienība un citas organizācijas.

Evija Vasilevska, A.Paulāna Tautas lietišķās mākslas studijas vadītāja

 
© 2018 Rēzeknes pilsētas dome | Pēdējās izmaiņas: 19.07.2010