No 9. līdz 13. gs. uz pakalna upes krastā atradās nocietināta seno latgaļu pils. 1285. gadā Rozitten pili uzcēlis vācu ordeņmestrs Šurborgas Vilhelms un tā bija celta kā Livonijas ordeņa fogota rezidence.

13. gs. beigās šajā vietā Livonijas ordeņa bruņinieki uzbūvēja divstāvu akmens pili, kuras galvenajā daļā bija trīs korpusi un trīsstāvu torņi. Lai iekļūtu pilī, vajadzēja pāriet pār paceļamo tiltu, iziet caur trim dzelzs vārtiem un pa ceļam, kas veda gar austrumu puses sienu, ieiet forburgā (priekšpilī).

Tā kā pils bija stratēģiski nozīmīgs objekts, to ieņemt tīkoja krievi, lietuvieši, poļi, bet pilnībā nojauca zviedri 1656.–1660. gadā. Pēc tam kā cietoksni to vairs neatjaunoja.

Sākot ar 1712. gadu apkārtējiem iedzīvotājiem tika oficiāli ļauts izmantot akmeņus no pils sienām savu māju un saimniecības ēku pamatu būvniecībai. Vēl pagājušā gadsimta sākumā pils teritorijā atradās dzīvojamās un saimniecības ēkas, bet daļu pils labiekārtoja: izveidoja parku, ierīkoja apgaismojumu, uzbūvēja vasaras skatuvi teātrim.

Šodien pilskalns ir visievērojamākā un tūristu apmeklētākā vieta Rēzeknē. No tā paveras burvīgs skats uz pilsētas centru un veco pilsētas tirdzniecības daļu.

2003. gada sākumā netālu no Rēzeknes pilskalna, uzņēmuma „Rēzeknes Ūdens” teritorijā tika izvietots Rēzeknes pils makets. Maketa autors – Rēzeknes 14. arodvidusskolas pasniedzējs Edmunds Smans. Makets izveidots ar sabiedriskās organizācijas „Latvijas vēstures parks” atbalstu. Pils modeli var redzēt tikai tūrisma sezonas laikā – no aprīļa līdz oktobrim.
Laukums pilskalna pakājē nosaukts bīskapa Jāzepa Rancāna (1886.–1969. gads) vārdā. 

Sākotnēji šīs katoļu baznīcas vietā 1685. gadā par Krakovas karavadoņa Beļinska līdzekļiem tika uzcelta koka baznīca. Tā nodega negaisa laikā pēc diviem gadsimtiem – 1887. gadā. Jau nākošajā gadā nodegušās baznīcas vietā sākās jaunās katedrāles (no akmens) celtniecība, ko arī mūsdienās mēdz dēvēt par vienu no lielākajām un skaistākajām būvēm Latvijā. Projekta autors - Rīgas inženieris Florians Viganovskis. Katedrāles celtniecības laikā nomainījās vairāki dekāni un bija izteikts finansiālu līdzekļu trūkums, tādēļ ēkas beigu variantā varēja novērot dažas atkāpes no projekta pamatieceres.

Katedrāles apdares darbi ilga līdz pat 1902. gadam. Savukārt 1904. gadā Rēzeknes Jēzus Sirds katedrāle tika iesvētīta. Baznīcas formas atspoguļo sava laika arhitektūras iezīmes: fasādes daļa veidota pseidoromānikas, bet altārdaļa – pseidogotikas stilā. Apmeklējot katedrāli, ir vērts pievērst uzmanību grieztajiem koka altāriem, kas rotāti ar Jēzus Kristus, Jaunavas Marijas, Svētās Terēzes un citu svēto skulptūrām. Katedrāle ir slavena ar savām vitrāžām un pirmo Livonijas bīskapu – Svētā Meinarda un Svētā Alberta, attēlojumiem tajās.

Kopš 1995. gada te atrodas Rēzeknes - Aglonas diecēzes kūrija.

Adrese: Latgales ielā 88b, Rēzekne.
Tālrunis +371 64624522. 

1886. gadā Meščanskas ielā (tagad Raiņa iela) pēc A. Jefimova projekta tika uzbūvēta pirmā baznīcā. Tā bija neliela vienstāvu koka ēka bez sevišķiem arhitektūras šedevriem. Dievnama celtniecība no sarkaniem ķieģeļiem vecās koka baznīcas vietā uzsākta 20. gs. 30. gadu vidū neogotikas stilā pēc inženiera J. Cīruļa projekta. Baznīcai ir noasināta smaile.

Baznīca iesvētīta 1938. gadā un zem tās velvēm sāka skanēt garīgā mūzika un Dievam veltītās lūgšanas. 1949. gada vasarā padomju varas iestādes atņēma baznīcu draudzei, noņēma krustus un demontēja zvanu torni. Ilgus gadus baznīcā atradās kinofilmu noma. Tās vajadzībām ēka no iekšpuses tika ievērojami pārbūvēta. 90. gadu sākumā draudze atguva savu īpašumu, kuram bija nepieciešams kapitālais remonts. 1993. gada jūlijā tika atjaunots baznīcas krusts un vēlāk arī zvans. Šodien te notiek dievkalpojumi un lieliski klasiskās mūzikas koncerti. Šādās dienās luterāņu baznīcas durvis atvērtas visiem, kuri vēlas redzēt tās dzīvi piepildītu ar mūziku, gaismu un garīgumu.

Adrese: Raiņa iela 4, Rēzekne.
Mājaslapa: www.rezekne.lelb.lv 
Tālrunis +371 64622917, +371 29178835.

1934. gadā bija pieņemts lēmums par pareizticīgo baznīcas celtniecību Režicā. Dievnama projektu izstrādāja Pēterburgas arhitekti – Dāvids Viskonti un Šarlemans Bodē II. 1840. gadā sākās baznīcas būvniecības darbi, tomēr to iesvētīja tikai pēc sešiem gadiem (1846. gada 25. jūnijā) par godu Dievmātes dzimšanai.

1854. gadā, astoņus gadus pēc iesvētīšanas, tā bija tuvu sabrukumam. Iemesls šādam katastrofālajam dievnama stāvoklim bija nekvalitatīvu ķieģeļu un izmantošana, kā arī būvētāju nekompetence. Baznīca tika slēgta uz remontdarbu laiku, lai novērstu nepilnības. Tomēr gadsimta sākumā pareizticīgo dievnamu atkal nācās kapitāli remontēt. Divu gadu laikā, kamēr ēkā notika remontdarbi, tajā parādījās podiņu krāsniņas, flīžu grīda, trīsstāvu svētbilžu siena un granīta lievenis. Vissvētākās Dievdzemdētājas piedzimšanas baznīca ieguva mūsdienu izskatu.

Pa kreisi no baznīcas ieejas atrodas neliela mūra kapliča, veltīta Aleksandra II glābiņam vilciena katastrofā. Interesantu informāciju par kapliču var atrast A. Sapunova grāmatā „Senāko un jaunāko laiku pieminekļi Vitebskas guberņā” („Памятники времён древнейших и новейших в Витебской губернии”), kas izdota 1903. gadā. Tajā rakstīts, ka Režicā baznīcas tuvumā izveidota arhitektoniskā ziņā grezna kapliča, kas veltīta imperatora Aleksandra II veiksmīgam glābiņam no nāves 1866. gada 4. aprīlī. Tā iesvētīta 1867. gada 8. septembrī.

Pa labi no baznīcas ieejas atrodas stikla mauzolejs, kur apbedīts baznīcas mecenāts, Adamovas muižas īpašnieks, ģenerālis Karaulovs ar sievu Helēnu. Kapliča Režicā ir montēta. Tā izgatavota Pēterburgā (citos avotos norādīts, ka tas tika veikts Šveicē). Līdz mūsdienām nav saglabājušās izcilās kapličas krāsainās vitrāžas, nav saglabājies arī marmora piemineklis kapličā. Karaulovu ģimenes kapliča ievērojami cieta 1998. gada 14. jūnija negaisā un tās metāla elementi sarūsēja.  Kapliča varēja sagrūt jebkurā brīdī. Tagad kapliča ir demontēta un tiek restaurēta.

Adrese: Atbrīvošanas aleja 98, Rēzekne. 
Tālrunis +371 64622429.

Kokgriezumiem bagātīgi rotātā ēka būvēta eklektikas stilā  19. gs. pēdējā ceturksnī. Savulaik tā piederējusi tirgotājiem Vorobjoviem, bet drīz vien ēka tika nodota pilsētas īpašumā. Kādreiz te atradās gan skolotāju institūts, gan skola, gan arī tuberkulozes dispansers un kara komisariāts. Diemžēl biežā ēkas izmantotāju maiņa gandrīz pilnībā iznīcināja lielisko ēkas iekšējo iekārtojumu. 90. gadu sākumā tā stāvēja tukša; 1995. gadā to iegādājās Rēzeknes mākslas koledža. Pateicoties studentu un pedagogu pūlēm, tirgotāju savrupmāja atguva savu sākotnējo izskatu. Tagad Mākslas nama viesi var priecēt savas acis ar griestu gleznojumiem, greznām podiņu krāsnīm, unikālām parketa grīdām.

Mākslas namā var iepazīties ar ekspozīciju „Latgales glezniecība” no Latgales Kultūrvēstures muzeja fondiem un apskatīt Latgales vecmeistaru (Jakova Beketova, Franciska Varslavāna, Nikolaja Breikša, Staņislava Kreiča, Vitālija Kalvāna un Arvīda Egles) gleznas, kā arī latgaliešu gleznotāju jaunās paaudzes darbus (Solvitas Ludboržas, Gundegas Rancānes un citus).

Adrese: 18. Novembra ielā 26, Rēzekne.
Darba laiks:
otrdienās, trešdienās, ceturtdienās – no plkst. 16.00 līdz 19.00;
sestdienās – no 10.00 līdz 14.00;
piektdienās, svētdienās, pirmdienās – brīvdienas.

Pieteikumus no apmeklētājiem pieņem pa tālruni 371 26100114.
Biļetes cena: Ls 0,20 (skolēniem) un Ls 0,40 (pieaugušajiem). Ja grupa vēlas izmantot gida pakalpojumus, biļetes cena ir Ls 0,30 (skolēniem) un Ls 0,50 (pieaugušajiem).

Muzeja ēka būvēta 19. gs. trešajā ceturksnī, un 1861. gadā tā bija viena no septiņpadsmit akmens celtnēm Režicā. 1884. gadā ēku slimnīcas vajadzībām pārpirka pilsēta par 2 900 rubļiem. Kad 1932. gadā tika uzbūvēta jaunā Latvijas Sarkanā Krusta slimnīca, bijušajā savrupmājā ierīkoja krievu pamatskolu.

1937. gadā Rēzeknes Dome Latgales centrālajam muzejam nomā nodeva trīs lielas telpas Atbrīvošanas alejā 102. 1938. gadā muzejs sāka savu darbu. 1940. gadā tā kolekcijā bija jau 1226 eksponāti, bet 1941. gadā daļa tika noslēpta pilsētas domes pagrabos, bet otra – privātās noliktavās. Pats muzejs tika pārveidots par štābu.

Savas durvis muzejs atkal vēra vaļā 1960. gada 21. jūlijā. Ilgus gadus tas bija Rēzeknes novadpētniecības muzejs, līdz 1990. gadā tas tika pārveidots par Latgales Kultūrvēstures muzeju.

Muzejā vienkopus savākta nozīmīga Latgales keramikas, tēlotājmākslas kolekcija, kā arī etnogrāfisko priekšmetu kolekcija. Tajā darbojas zinātniskā bibliotēka, kas piedāvā apmeklētājiem literatūru par Latgali.

Apmeklētājiem muzejs sniedz iespēju iepazīt divas pastāvīgās ekspozīcijas – „Rēzekne laikmetu griežos” un „Latgales keramika”, kā arī skatīt dažādas izstādes.

Adrese: Atbrīvošanas aleja 102, Rēzekne.
Muzeja darba laiks:
otrdienās, trešdienās, ceturtdienās, piektdienās no plkst. 10.00 līdz 17.00;
sestdienās no plkst. 10.00 līdz 16.00;
svētdienas un pirmdienas – brīvdienas.

Ieejas biļetes cena: Ls 0,20 (skolēniem) un Ls 0,40 (pieaugušajiem). Ja grupa (vairāk kā 10 cilvēki) izvēlas gida pakalpojumus, biļešu cena ir Ls 0,30 skolēniem un Ls 0,50 pieaugušajiem.
Plašāka informācija un ekskursiju pieteikšana pa tālruni +371 64622464 vai +371 64622778.
E-pasta adrese latgmuzejs@tvnet.lv, muzejs@pasts.rezekne.lv

Piemineklis „Vienoti Latvijai” (bieži dēvēts par „Latgales Māru”) ir atpazīstamākais Rēzeknes simbols. Šim piemineklim ir savs sarežģīts un traģisks liktenis, kas līdzinās Latgales liktenim...

Bronzā veidota pieminekļa kompozīcija atklāj brīvības cīņu ideju pret svešām varām, tautas centienus veidot un nosargāt savu valsti – Latviju. Centrālais sievietes tēls ar krustu paceltajā rokā un uzrakstu uz pamatnes "Vienoti Latvijai" simbolizē 1920. gada janvārī no boļševiku varas atbrīvoto Latgali.

Ideja par pieminekļa izveidi pašā pilsētas sirdī radās 20. gs. 30. gados un to pauda toreizējais labklājības ministrs Vladislavs Rubulis. Viņaprāt piemineklim bija jākļūst par Latgales un Latvijas vienotības idejas iemiesojumu.

1934. gada 13. oktobrī noslēdzās pieminekļa projektu konkurss. Tajā pirmo vietu ieguva Mākslas akadēmijas studenta, ludzānieša Leona Tomašicka darbs „Māras zeme”. Pēc gada pieminekļa izveides komiteja noslēdza līgumu ar plaši pazīstamo skulptoru Kārli Jansonu, kurš iedzīvināja L. Tomašicka ideju.

Pieminekļa pamati likti 3,5 metru dziļumā, tā pamatnes garums 5,8 metri. Pamatu būvniecībai bija nepieciešami 400 maisi cementa. Kopējais pieminekļa augstums ir 11 metri. Skulpturālās grupas augstums – 5 metri, svars – 3 tonnas. Pieminekli bronzā lēja Somijā. Tur pat arī atrada rozā granītu postamentam. Piemineklis pirmo reizi svinīgi atklāts 1939. gada 7. septembrī.

Diemžēl jau 1940. gadā naktī no 5. uz 6. novembri padomju vara pieminekli noņem no postamenta. Tomēr gāztais piemineklis tika atjaunots un vēlreiz atklāts 1943. gada 22. augustā. Šoreiz piemineklis stāvēja neskarts septiņus gadus, bet 1950. gada jūnijā atkal tika gāzts.

Dažus desmitus gadu uz postamenta atradās Ļeņina piemineklis (autors O. Kalējs). 90. gadu sākumā Ļeņina piemineklis tika gāzts un 1992. gada 12. augustā piemineklis „Vienoti Latvijai” atkal ieņēma savu vietu. 
Latgales Māras atjaunošanu veica skulptora Kārļa Jansona dēls Andrejs Jansons ar Daugavpils skulptora Induļa Folkmana palīdzību.

19. gs. 50. gados vai iespējams pat vēl agrāk pašreizējās I. Siņicina ielas rajonā aiz pilsētas robežas tika likts pamatakmens Režicas kapu kopienai.

Sākums visam bija kapi, kuros kā pirmā tika apbedīta slavenā Režicas tirgoņa Lūka Masļeņņikova–Manonī 1859. gada 20. aprīlī mirusī meitiņa. Viņas kapavieta un piemineklis saglabājušies līdz pat mūsdienām.

Jau tad pie kapsētas darbojās baznīca, kas atradās samērā nabadzīgā namā. Lūgšanu nams tika uzbūvēts 1895. gadā, bet 1906. gadā tas ievērojami pārbūvēts, uzceļot zvanu torni ar trim zvaniem un ēka ieguva mūsdienu izskatu.

Īpašs lūgšanu nama lepnums ir tā zvani. Tie lieti 1905. gadā A. S. Lavrova biedrībā Gatčinā. Viens no tiem sver 4832 kg un ir lielākais Latvijā. Šī zvana mēle vien ir 200 kg smaga.

19. un 20. gs. mijā pie lūgšanu nama izveidojās vecticībnieku komplekss. 1911. gadā tajā bija lūgšanu nams ar zvanu torni un lieveņiem, nabagmāju, mājām ekonomam un skolotājam, kompleksā ietilpa arī virkne saimniecības ēku.

Rēzeknes Vecticībnieku kapu draudzes telpās atvērts muzejs, kas atklāj Latgales vecticībnieku ikdienu un viņu dzīvesveidu. Viena no muzeja telpām atvēlēta baznīcas dzīves atspoguļošanai, citā – savākti etnogrāfiska rakstura priekšmeti. Muzeju iespējams apmeklēt, iepriekš vienojoties par apmeklējuma laiku.

Par vēlmi apmeklēt lūgšanu namu jāpaziņo pa tālruni 646-25471. Lūgšanu nama kioskā var iegādāties kristīgo literatūru, sveces, atklātnīšu komplektus ar vecticībnieku namu attēliem Latgalē, kalendārus, grāmatas par Rēzeknes un vecticībniecības vēsturi.

Adrese: J. Siņicina ielā 4, Rēzekne.
Tālrunis +371 64625471, +371 26354441.

Sāpju Dievmātes Romas katoļu baznīcas celtniecība (pēc arhitekta Pavlova projekta) uzsākta 1936. gadā. 27 metrus augstā ēka celta neoromantisma stilā. Baznīca tika iesvētīta 1937. gada 6. decembrī, taču celtniecības darbi pilnībā tika pabeigti tikai 1939. gadā. Blakus baznīcai uzstādīta Fatimas Dievmātes skulptūra. Var piebilst, ka pēc Pavlova projektiem XX gadsimta 30. gados tika uzceltas daudzas pilsētas ēkas tajā skaitā arī Latvijas biedrības tautas pils (mūsdienās Kultūras nams), sešu klašu pamatskolas ēka (mūsdienās 3. vidusskola) un Sarkanā Krusta slimnīca (mūsdienās studentu viesnīca).

Adrese: Abrīvošanas aleja 89, Rēzekne.
Tālrunis +371 64623500.