Uzņēmējdarbība

Rēzekne ir rūpniecisko nozaru tradīcijām bagāta pilsēta, kurā turpina attīstīties ražošanas potenciāls.

Te dominē daudznozaru tautsaimniecība – rūpniecība, transports, tirdzniecība u.c. Rūpniecības struktūrā dominē metālapstrādes uzņēmumi, kā arī pārtikas produktu ražošanas un kokapstrādes uzņēmumi. Lielākie rūpniecības uzņēmumi izvietoti pilsētas jaunākajā – Ziemeļu mikrorajonā. Šeit atrodas Rēzeknes „transporta vārti” – dzelzceļa stacija „Rēzekne II”, kas līdzās stacijai „Rēzekne I” ir viena no lielākajām tranzīta preču kravu apkalpotājām valstī.

Saskaņā ar CSP datiem 2010. gadā Rēzeknē darbojas 1729 ekonomiski aktīvās tirgus sektora statistikas vienības, kas ir par 44 vienībām mazāk nekā 2009. gadā. No visām ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību kopskaita, kas darbojās pilsētā 2010. gadā, izteikti lielākais īpatsvars – 31% ir komercsabiedrībām, kuras darbojās mazumtirdzniecības un vairumtirdzniecības jomā (G sadaļa pēc NACE 2.red.). No 72 līdz 78 pieauga apstrādes uzņēmumu skaits (C sadaļa), bet to īpatsvars kopējā komercsabiedrību skaitā palielinājās no 4 % līdz 5 %. Tāpat 2010. gadā no 116 līdz 139 palielinājās to uzņēmumu skaits, kas darbojās lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs (A un B sadaļas), bet to īpatsvars sastādīja 2010. gadā 8 % no kopējā uzņēmumu skaita. Savukārt transporta un uzglabāšanas pakalpojumu (H sadaļa) sniedzēju skaits 2010. gadā samazinājās no 126 līdz 117, bet to īpatsvars no kopējā skaita palika iepriekšējā līmeni – 7 %.

2010. gadā no 131 līdz 114 samazinājās to uzņēmumu skaits, kuri veic operācijas ar nekustamo īpašumu (L sadaļa) un to īpatsvars no kopējā uzņēmumu skaita sastādīja 7 %. 2010. gadā profesionālos, zinātniskos un tehniskos pakalpojumus (M sadaļa) iedzīvotājiem sniedza 114 uzņēmējsabiedrības un to īpatsvars sastādīja 4 %. 2010. gadā par 11 vienībām samazinājās uzņēmumu skaits, kuri veic būvniecības darbus (F sadaļa) un to īpatsvars sastādīja 3 % no kopējā uzņēmumu skaita. Veselības un sociālās aprūpes nozarēs (Q sadaļa) 2010. gadā darbojās 81 ekonomiski aktīvas tirgus statistikas vienības, kas ir 5 % no kopējā skaita. Administratīvo un apkalpojošo dienestu darbību (N sadaļa) Rēzeknē nodrošina 42 uzņēmumi jeb 2 % no visiem uzņēmumiem. 2010. gadā no 35 līdz 32 samazinājās izmitināšanas un ēdināšanas pakalpojumu uzņēmumu skaits, sastādot 2% no kopējā uzņēmumu skaita. Savukārt 24 statistikas vienības jeb 1,4 % no kopējā skaita bija nodarbināti informācijas un komunikācijas pakalpojumu sniegšanas nozarē (I sadaļa). Elektroenerģijas, gāzes, siltumapgādes, ūdens un atkritumu apsaimniekošanas pakalpojumus (D un E sadaļas) 2010. gadā nodrošināja 10 uzņēmējsabiedrības jeb 0,6 % no kopējā uzņēmumu skaita, bet 21 % jeb 371 ekonomiski aktīvās statistikas vienības sniedz citus pakalpojumus (S sadaļa).

Ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību kopskaitā 2010. gadā Rēzeknē 44,8 % jeb 774 sastāda pašnodarbinātie, 43,6 % jeb 753 vienības no kopskaita ir komercsabiedrības, savukārt 10,8 % jeb 187 bija individuālā komersanta statusā un tikai 0,8 % jeb 15 vienības ir reģistrēti, kā zemnieku un zvejnieku saimniecības.

Saskaņā ar CSP datiem Rēzeknē ekonomiski aktīvo tirgus statistikas vienību skaits 2010. gadā bija 1729, kas ir par 44 vienībām mazāk nekā 2009. gadā. Analizējot 2010. gadā ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaitu pa lieluma grupām, var secināt, ka kopumā pilsētā dominēja mikrouzņēmumi – tie veidoja 90,4 % no kopējā ekonomiski aktīvo uzņēmumu skaita un sastādīja 1563 vienības. Arī mazo uzņēmumu skaits 2010. gadā salīdzinot ar 2009. gadu samazinājās par 6 vienībām, sastādot 145 vienības jeb 8,4 % no kopējā tirgus sektora statistikas vienību skaita. Savukārt vidējo uzņēmumu skaits 2010. gadā samazinājās par 3 tirgus sektora statistikas vienībām un bija 19 uzņēmumi jeb 1,1 % no kopējā uzņēmumu skaita. 2010. gadā Rēzeknē, tāpat kā iepriekšējā gadā bija tikai 2 lielie uzņēmumi, kuros nodarbināto skaits pārsniedza 250 cilvēkus.

Būtisks ekonomisko aktivitāti raksturojošs rādītājs ir ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem. Rēzeknē jau trešo gadu ekonomiski aktīvo tirgus sektora statistikas vienību skaits uz 1000 iedzīvotājiem saglabājas 50 vienību līmenī. Citās republikas pilsētās šis rādītājs ir zemāks nekā Rēzeknē.

CSP dati liecina, kā pilsētas uzņēmumu kopējais neto apgrozījums 2010. gadā bija 155 521 tūkstoši latu, kas ir par 3,5% jeb par 5301 tūkstošiem latu vairāk nekā iepriekšējā gadā. Pozitīvas tendences iezīmējas neto apgrozījumā nozaru struktūrā: no 20% 2009. gadā līdz 23,1% 2010. gadā pieauga apstrādes rūpniecības, mežsaimniecības un lauksaimniecības nozaru (A,B,C) neto apgrozījuma īpatsvars, veidojot 2010. gadā 35 960 tūkstošus latu. Savukārt apstrādes rūpniecības produkcijas neto apgrozījums ir palielinājies par 19,6 %.

Tāpat no 15,9% 2009. gadā līdz 17,5% 2010. gadā pieauga neto apgrozījums transporta (H) nozares uzņēmumos un tā īpatsvars kopējā neto apgrozījumā, sasniedzot 2010. gadā 27 198 tūkstošus latu.

Būvniecības nozarē (F) neto apgrozījuma īpatsvars pieauga no 12,1% 2009. gadā  līdz 13,0%  2010. gadā, sasniedzot 20 280 tūkstošus latu.

2010. gadā lielāko īpatsvaru no kopējā pilsētas uzņēmumu neto apgrozījuma – 25,3% jeb 39 371 tūkstošus latu – veidoja vairumtirdzniecības un mazumtirdzniecības nozares (G) uzņēmumu neto apgrozījums. Vienlaikus šajā nozarē 2010. gadā, salīdzinot ar 2009. gadu, neto apgrozījums saruka par 7249 tūkst. latu, kas izskaidrojams ar vairumtirdzniecības neto apgrozījuma samazināšanos.

Procentuālā izteiksmē visstraujākais apgrozījuma pieaugums 2010. gadā bija izglītības, sporta, izklaides un atpūtas nozarēs (P,R) – vairāk nekā 10 reizes, sasniedzot 2297 tūkst. latu.

2010. gadā par 44% ir palielinājies finanšu un apdrošināšanas darbības nozares (K) uzņēmumu neto apgrozījums. Savukārt par 403 tūkst. latu jeb par 5% samazinājies nekustamā īpašuma nozares (L) uzņēmumu neto apgrozījums, 2010. gadā sastādot 7173 tūkst. latu.

2010. gadā tikai nedaudz – par 24 tūkst. latiem samazinājās sniegto pakalpojumu apjoms elektroenerģijas, ūdens, siltumapgādes un atkritumu uzņēmumos (D un E nozares).

Par 497 tūkst. latiem 2010. gadā sarucis veselības un sociālās aprūpes nozares (Q) uzņēmumu neto apgrozījums.

Pārējo nozaru (I,J,N,S) īpatsvars pilsētas uzņēmumu kopējā apgrozījumā veidoja 3,5% no kopējā pilsētas uzņēmumu neto apgrozījuma.